10. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Viena Rīgas dakteŗa pieņemamā istabā ienākusi viena maza meitenīte, ģērbusies rozā kleitiņā, un lūgusi citiem slimniekiem, lai laižot viņu papriekšu pie dakteŗa, jo viņas māte esot uz miršanu slima. Slimnieki arī bijuši ar mieru un meitenīte iegājusi pie dakteŗa. Tur viņa raudādama izteikusi savu lūgumu un uzdevusi mātes adresi. Dakteris arī apsolījies aiziet, kad būšot apskatījis citus slimniekus. Pēc tam meitenīte aizgājusi.

Dakteris arī atnācis īstā laikā pie slimās mātes un sniedzis viņai savu palīdzību. Slimniece brīnīdamies vaicājusi: «Kas jums, dakteŗa kungs, teica, ka es esmu slima?» Dakteris atbild: «Mani aicināja jūsu meitenīte, kas bija ģērbusies rozā kleitiņā.»

Māte izsaucās: «Viņa taču ir mirusi un guļ jau kapā.»