3. J. Ziemelis ar O. Ķirsteinu Misā. LP, VII, I, 97, l3a.

Viens amatnieks gāja caur birzi un satika jaunkungu. Tas vaicāja: «Kur iesi?» «Iešu darbu meklēt.» «Nu nāc pie manis uz veselu gadu strādāt.» «Kāpēc ne!» amatnieks atteica un aizgāja līdz. Mājā jaunskungs lika apakš liela katla uguni kurt un pats aizgāja kāzās. Amatnieks kūra, kūra - te uz reizi dzird katlā lūdzamies, lai nekurot uguni. Tās bija cilvēku dvēseles, kas tur lūdzās. Tad amatnieks vaicāja: «Ko tad lai daru? Man jau jaunskungs lika kurt!» Dvēseles sacīja: «Tas jaunskungs ir velns - viņš ir mūsu kungs. Un tu par savu darbu prasi viņam no katla šīs savirušās putas ar kausiņu nosmalstīt!» Labi, pārnāk jaunskungs, amatnieks prasa putas pasmalstīt. Lai smalstot! šis atsaka un vairāk neko. Nu amatnieks smēla, smēla putas un tikai lēja maišelī. Tikmēr smalstīja - izsmalstīja katlu gluži tukšu un tā projām uz mājām. Bet ceļā no sasmalstītām putām radās pulka cilvēku ap viņu Nezināja amatnieks, ko iesākt ar šiem cilvēkiem, pārdeva labāk Dievam tos par 3 dukātiem. Dabūja dukātus, dabūja arī pamācību līdz, lai visus dukātus nekad nemainot reizē, tikai pa vienam, tad izmainītā nauda atkal būšot makā atpakaļ - nekad neizsīkšot.

P i e z ī m e. Sal. IV sējuma 10. un V sējuma 7. pasaku. P. Š.