4. H. Skujiņa Smiltenē.

Reiz bīš vienc tāds saimnieks un tas ne Dievam ticēš, ne ar baznīcā gāš. Bet nu vienu svētdienas rītu saimnieks atkritis atmiegā un pa sapinim šis nu bīš ellē un tur nu tā redzēš. Tur nu ellē bīš dau cilvēku un visi tādi bēdīgi vie staigāši un tie, kas Dievam neticēši, tie staigāši ar mellām mutēm, un tās meitas, kas savus bērnus nomušīšas, tās akal bērnus nesušas zobos un tā staigāšas riņķī. Ka nu saimnieks pamodies, ta bīš varēn nobijies un tūlī jūdzis zirgu un braucis uz baznīcu. No tās reizas saimnieks sācis Dievam ticēt un katru svētdienu braucis uz baznīcu.