3. T. Klemenss, «Spoku stāsti», 1873, 13.

Ancis, braukdams no Jaunjelgavas, gulēja viens pats lielā Susejas kroga istabā uz galda. Mēness spīdēja gaiši. Uz reiz dzird Ancis, ka durvis, kas bija aizšautas, atdarās un redz, nomodā būdams, ka ienāk bāls kungs ar zilu fraku, spodrām pogām, sarkanu vesti, dzeltenām biksēm un gaŗiem zābakiem. Staigādams ar lieliem soliem pa kroga istabu runā: «Kad varēšu vienreiz mierīgi dusēt?» Tad kungs izgājis stedelē un uzkāpis pa trepēm uz bēliņģi. Ančam palicis ļoti bail, tas aizdedzis savu svecīti un gājis skatīties, vai durvis vaļā, bet tās bijušas aizbultētas. Viņš nu uzmodinājis krodzinieku un stāstījis tam. ko bija redzējis un dzirdējis. Šis tikai nospļāvies un sacījis, lai nebīstoties, tas spoks allaž staigājot kroga istabā un runājot tos pašus vārdus, bet neko ļaunu nedarot. Tagad jau esot pāri par pusnakti un nu vairs nerādīšoties. Ancis pēc laba laiciņa apgulies un līdz gaismai krietni nosnaudies, brauca savu ceļu, bet otru reiz vairs neņēma naktskortēli pieminētā krogā.