11. A. Lerchis-Puškaitis no Elīzes Ģedules Džūkstē. I.P, VII, I 131 . 5.

Reiz viens vīrs aizslēdz durvis, taisās gulēt iet. Kā nu labi noģērbies, jau vienu kāju gultā iecēlis, te dzird vienu pa aizslēgtām durvim ienākam. Tūdaļ arī pienāk sveša sieviete pie gultas un skatās šim virsū. Šis skatās arī viņai virsū un nevar ne vārda izteikt. Beidzot sieviete saķers šim kājas īkšķi un žņaudz. Nu vīrs, paķēris gaŗo pīpi, taisas šai sist. Tūdaļ sieviete mūk no istabas ārā, apgāž vēl ūdens spanni un šis ar pīpi pakaļ. Izskrējusi pa durvim. Nu raudzīs, vai durvis vēl aizslēgtas. Parauga: ir aizslēgtas. Skatīsies apgāzto ūdens spanni, izlijušo ūdeni - nav spannis ne apgāzts, ne arī ūdens izlijis. Te otrā naktī ienāk atkal pa aizslēgtām durvim sirms vīrs un iecērt šim krietnu pliķi par to, ka vakar sievieti ar pīpi trenkājis. Iecērt - tūdaļ pazūd.