17. Jānis Biezais Jaun-Gulbenē.

Reiz, nakti viens ceļnieks braucis caur Jaun-Gulbenes Kļaviņu purviņu, kas atrodas netālu no Ušuru ezera. Ceļnieks braucis, braucis, - uzreiz viņam priekšā parādījies balts vīrs sirmu bārdu. Ceļnieks prasījis, ko šis gribot. Vīrs teicis, lai nonāvējot čūsku ķēniņu un atnesot kronīti, kas tam galvā, tad dabūšot podu zelta naudas. Ceļnieks bijis ar mieru. Vīrs iedevis ceļniekam ugunīgu zobenu un teicis, lai ejot Lielajā purvā, tur cauras priedes iedobumā dzīvojot čūsku ķēniņš. Ceļnieks paņēmis ugunīgo zobenu un gājis purvā uz cauro priedi. Čūsku ķēniņš gulējis uz priedes saknēm. Ceļnieks pašlaik gribējis tam nocirst galvu. Te tas atmodies, pacēlis galvu un griezīgi iesvilpies. Tai pašā acumirklī ceļnieks nocirtis viņam galvu, uzdūris to uz zobena un skrējis atpakaļ uz purviņu pie baltā vīra. Baltais vīrs noņēmis kronīti no čūsku ķēniņa galvas, bet ceļniekam iedevis podu zelta naudas. Tad viņš paņēmis zobenu, iesviedis purviņā un teicis: «Nu guli atkal simtu tūkstošu gadu!» To teicis baltais vīrs pazudis, bet ceļnieks laimīgi braucis tālāk.