31. Skolnieks J. Jēģeris Apē.

Reiz viens skrodelis vakarā nācis no darba mājā. Viņam vajadzējis iet caur biezu mežu. Laiks samācies un palicis stipri tumšs, tā kā ceļu varējis sataustīt tikai ar kājām un gaismu manīt caur koku galotnēm. Viņš uzgājis uz kāda laukumiņa un redzējis: vienā un otrā pusē laukumiņam cilvēki. Viņš domājis: būs kādi zirgu zagļi, jo tanī apkārtnē bija daudz saimniekiem zirgi pazuduši. Skrodelis mēdzis nēsāt 1īdzi revolveri. Gribējis šaut, bet baidījies, ka nenošaun godīgu cilvēku, viņš pagājis klusām gaŗām. Iegājis klētī gulēt, bet nevarējis aizmigt: viens spiedis rīkli ciet. Uzrāvis špickā uguni, bet neredz nekā. Licies atkal gulēt, aizmidzis un redzējis sapnī, ka būtu šāvis tos cilvēkus, tad būtu nošāvis pats sevi.