58. Z. Cukure Limbažos.

Vecmuižas mežā ir maza maza upīte, no visām pusēm ieslēgta ar skuju kokiem, tā kā pat pusdienas laikā tur ir ļoti tumšs. Viņa iztek no purva, tādēļ arī viņas ūdens ļoti duļķains. Visu šo īpašību dēļ viņu sauc par Melnurgu. Nakti neviens ceļinieks neesot varējis mierīgi aizbraukt šai upei gaŗām. Gandrīz katrs braucējs esot redzējis, kādu parādību. Reiz manai vecmātei no godībām mājā braucot parādījies mazs mazs cilvēciņš. Galvā viņam bijusi cepure, kas līdzinājusies lietus sargam, bet kājās ļoti mazi zābaciņi. Viņa esot noskaitījusi tēva reizi un tad parādība pazudusi. Citi atkal esot redzējuši baltu dāmu stāvot uz tilta, kas tūlīt, tikko taisījušies viņu aizkart, iegāzusies ūdenī.