63. Skolniece E. Kurme Streņčos.

Mans vecais tēvs stāstīja šādu notikumu. Viņa tēva tēvs braucis uz Rīgu ar liniem. Agrāk, kad braukuši uz Rīgu, tad ņēmuši siļķes asti līdz, lai uz ceļa nenotiktu kāds sliktums. Viņi braukuši gaŗā rindā. Vecā tēva-tēva tēvs bijis pats pēdējais. Gar ceļmalu bijušas ūdens paņčkas. No vienas ūdens paņčkas kails vīrietis izstiepis galvu. Kailais vīrietis nevarējis no ūdens ārā tikt. Viņš teicis, ja neviens cilvēks viņam nepalīdzēšot, tad viņam uz mūžu jāguļot šai paņčkā. Kailais vīrietis lūdzis, lai palīdzot viņam, ja vairāk ne, tad ar pātagas galiņu. Tad viņš būšot glābts. Vecā tēva-tēva tēvam palicis bail. Viņš uzsitis zirgam ar pātagu, piebraucis citiem vīriem klāt un izstāstījis notikumu. Viņa biedri nosprieduši, ka ja šis būtu aizticis, tad pats būtu palicis kailā vietā un pēdējais būtu atpestīts.