71. H. Skujiņa Aumeisteŗos.

Ilgus, ilgus gadus atpakaļ gājusi viena vecenīte sēņot Pubuļa priedēs. Bijis tā ap pusdienas laiku. Te dzirdējusi tuvumā, ka kāds žēli, žēli raudājis. Skatījusies sēņotāja visapkārt, bet raudātāja neredzējusi. Gājusi uz to pusi, no kurienes nākusi raudāšana. Pagājusi mazu gabaliņu un ieraudzījusi zem lielas priedes sēdam divus gluži kailus bērniņus, gadi divi vecus, sajukušiem matiņiem un raudam. Abi bērniņi bijuši puisēniņi. Sēņotāja gājusi vien tuvāk, bet kad bijusi vairs tikai dažus soļus no raudātājiem, tie uzreiz pazuduši, it kā zemē ielīduši. Pēc tam vēl ilgus gadus sēņotājas tai vietā dzirdējušas raudātājus raudam, bet redzēt gan neviens viņus neesot redzējis.