75.M. Garkolne no 76 g. v. Īvas Staleidzānas Atašienē.

      Vīnā vītā saiminīks iztaisīja krūgu. Nu Jauna gods leidz treju ķēniņu dīnai tymā laikā vīnu nakti krūgā īguoja divi leli, leli cylvāki. Krūdzinīks nūsabeida, bet lelī cylvāki soka: Nasabeistit, mes taidi paši cylvāki, kai jyus ! » Lelī cylvāki papra sīja krūdzinīka īdūt jīm vīnu spaini brandīna un kukuli maizes. Krūdzinīks atnesja spaini brandīna un kukuli maizes un īdevja jīm. «Īdūdit ūtru trauku!» prasīja lelī cylvāki. Krūdzinīks dabuoja ūtra trauka un padevja jīm. Lelī cylvāki puorlēja spaini brandīna pa pusei, iyka pi mutes, izdzēŗa, uzkūdja pa pus kukuļam maizes un soka krūdzinīkam: «Palaid myusus pa durovom!» Krūdzinīks nūsabeida un syuta sovu kolpu, bet lelī cylvāki soka: «Na, tev pašam juopalaiž!» Krūdzinīks treisēdams attaisīja durovas un palaidja lelūs cylvākus uorā. Aiz durovom uz teiruma beja leli pulki vysvysaidu zvēru un kukaiņu. Lelī cylvāki soka krūdzinīkam: «Tu sovu krūgu pastatīji uz myusu ceļa, pa kuru mums juodzonoj vysi itī zvēru un kukaiņu pulki. Tuodēļ leidz reit vokoram, kad mes dzeisim otkon sovus pulkus, ka ceļš byutu teirs, cytaidi mes tevi saplēssim!» Aizpleikšinuoja ar puotogu vīns lelais cylvāks un vysi zvēri un kukaiņi ar pašim gonim pazuda. Ūtrā reitā krūdzinīks izalasīja nu krūga ar vysu sovu saimi un montu, bet muojas naizjaucja. Trešā reitā krūdzinīks atguoja pasavārtu sovas muojas, bet juos jau nabeja: vysas bolkas beja izsvaidītas kur kura pa teirumti. Krūdzinīks salasīja bolkas, pastatīja muoju cytā vītā un dzeivuoja laimīgi.