7. H. Skujiņa Smiltenē.

Reiz akal vienam ceļa gājējam tā gadījies. Šis pa pašu pusnakti gāš no darba uz māju. Šis nu gāš, gāš un uzreiz pamanīš, ka šim pa priekšu iet skaudīgi lielc vīrs un nes uz pleca milzīgu baļķi. Ceļa gājēš tūlī manīš, ka nav labi, bet nesacīš ne pušplēsta vārdīna, tik lūdzis Dievu un skaitīš tēva reizi. Ka nu ceļa gājējam bīš no lielceļa jāgriežas uz kāju celīna, ta lielais vīrs uzreiz sviedis baļķi zemē un tas līdz pusei pats sadzinies zemē un ta lielais vīrs kliedzis: «Jā tu būtu vienu pašu vārdīnu uz manis sacīš, ta es tevi tāpat ietriektu zemē, kā to baļķi.» Un lielais vīrs gāzis ar kulaku pa baļķa galu un tas ka nemeties iedzinies zemē. Pēc tam lielais vīrs uzreiz pazudis.