8. H. Skujiņa, Smiltenē.

Reiz akal tāpat vienc vīrs pa nakti gāš pa ceļu. Gāš, gāš un neviena neredzēš, bet uzreiz - kur gadījies, kur ne - otris vīrs un ar iet pa otru pusi ceļam. Vīram sametušās bailes, šis sācis lūgt Dievu un skaitīt tēva reizi, bet uz svešā nesacīš ne vārdīna. Bet nu nāburgu mājā dziedāš gailis. Svešais tik iekliedzies: «Ka tu būtu uz mani vārdīnu sacīš, ta te vairs nestāvētu.» Ka nu svešais tā izkliedzis, ta uzreiz pazudis.