l. M. P. Lodziņš Jaun-Sērpilī. LP, VII, I, 983, 1.

Pa Sērpils Krievu purvu - netālu no Krieviņu mājām reiz iegadījies naktsvidū muižas rijniekam Jonāsam iet. Tikka bijis tuvāk turienes lielajam akmenim, te Krievu purvā sācis briesmīgi šņākt un šalkt, pēc viesuļa troksnis izlicies. Rijnieks bailēs izsteidzies uz ceļa - troksnis apklusis ; bet nu pamanījis lielu, melnu suni pa priekšu tekam. Sagrābis akmeni un metis suņam, bet akmens suņam netrāpījis, rūkdams nācis atpakaļ un trāpījis pašam sviedējam pa roku: roka dikti aizsāpējusies. Pēc tam suns tūlīt pārvērties atkal par viesuli un šņākdams ieskrējis purvā atpakaļ. Bet roka rijniekam visu mūžu sasāpējusi.