13. Štālbergu Rute Pienavas pag.

Mežjunkuros dzīvojusi veca sieviņa Liepiņa. Mežjunkuru bērni gājuši Tukumā skolā. Vienu rudens vakaru saimniece sacījusi, lai Čiepiņa aizvedot bērniem maizi. Līdz Tukumam bijušas kādas trīs jūdzes. Čiepiņa aizbraukusi, nodevusi maizi un braukusi atpakaļ. Bijis jābrauc gaŗām Miglenes silam, kuŗā, kā laudis stāsta, bijuši spoki. Pulkstens bijis taisni divpadsmit, te no sila iznākusi liela pelēka aita un, nelabi blēdama, pinusies zirgam pa kājām. Čiepiņa gribējusi aitu noķert, bet lai kā izmocās, nevarējusi. Aita pārlēkusi pāri grāvim, skatījusies atpakaļ un blējusi, it kā līdz aicinādama. Čiepiņa nu gribējusi braukt tālāk, bet aita atgriežas un atkal pinusies zirgam pa kājām. Čiepiņa sākusi aitu sist ar pātagu, bet pātaga ķērusies vilnā un aita to vilkusi grāvī. Nu tikai Čiepiņa atskārtusi, ka nav vairs labi, sākusi mest krustus un skaitīt pātarus. Aita tomēr projām nav gājusi. Par laimi no Jelgavas braucis žīds ar pulksteņiem, kas tālu skanējuši. Aita sabijusies un aizbēgusi. Čiepiņa pārbraukusi mājās tīri slapja no bailēm.