17. J. A. Jansons no 41 g. v. M. Zēberga Vandzenes Plūdumos.

Braucot pa zemes ceļu uz Rīgu, ceļa vīri reiz garā jūdzē, kur sākas lielie meži, ieraudzījuši skrejam vienu aitu bez galvas. Ap to vietu jau vienmēr spokojies, tomēr ceļa vīri saņēmuši dūšu un gājuši aitu sist. Situši, situši, bet aitai sitieni neko nekaitējuši - tā ieskrējusi mežā. Ceļa vīri nu sašāvuši dūšīgi saviem zirgiem un steigušies prom.