19. Naudīšnieks Grauzdeniekos. Balss 1889., nr. 21. LP, VII, I, 986, 2.

Grauzdes muižkungs rudens naktī gājis pa Alksnāju medīdams. Mucekļa malā izlēcis no biezokņa stirnu āzis. Šis šāvis, bet āzis acumirklī pazudis muceklī. Domājis: būs aizšāvis āzi un devies tam pakaļ, bet velti: āzis bijis un bijis pazudis. Pats muižkungs tikai ar mokām izrāpies no mucekļa un nu redzējis, ka bijis sašāvis pats savus lielus. Nopratis, ka stirnu āzis bijis spoks.