Ēni dzīvnieku izskatā.

25. Anna Brigadiere Kalnamuižniekos. LP, VII, I, 982, 1.

Mana krustmāte stāstīja: «Man reiz nozuda govs - pārdzen vakarā lopus - trūkst. Kur nu pa nakti meklēsi? Otrā dienā diensvidus laikā lieku iejūgt zirgu, braukšu uz kaimiņiem lūkot, vai tur nava pieklīdusi. Iebraucu netālu priedītēs - skatos : mana govs stāv tur un raugās platām acim. Iesaucos: «Ak tu, pāgāne, tevis dēļ man vajadzēja tādu gabalu braukt!» un situ tai drusku ar pātagu. Bet ko jūs varat domāt? Sāk man to roku rāda uz labo roku - vilkt pār ratu malu un viens sit un sit nemitēdamies. Man jau roka tīri zila, es nu sāku skaitīt pātarus, mest krustu un tad atlaidās. Paskatos pēc: govs ne redzēt, ne dzirdēt. Pārbraucu mājās - mana govs kūtī. Roka man vēl ilgi no tā sitiena sasāpēja.