33. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Kurzemē bijis viens tilts, par kuŗu ļaudis runājuši, ka tur spoki rādoties. Reiz par šo tiltu gadījies braukt mācītājam. Tas tur redzējis vienu smalki ģērbušos kungu, paņēmis cepuri un devis labu dienu. Gabaliņu pabraukušiem, kučērs ievaicājies: «Ko jūs tur mācītāja kungs, uz tilta sveicinājāt?» Mācītājs atbildējis: «Vai tad tu tur to kungu neredzēji?» Kučērs sacījis: «Nē, kunga es neviena neredzēju, tur tik bija viena liela melna cūka.» Tad mācītājs licis apturēt zirgus, izkāpis no ratiem un sacījis kučēram, lai viņu pagaidot. Kučērs gaidījis ilgu laiku un baidījies, ka mācītāja vairs nejūt. Pēdīgi mācītājs arī atnācis, bet bijis pavisam nosvīdis un noguris. Bet no tā laika spoki uz tilta vairs nav rādījušies.