42. A. Lerchis-Puškaiti Džūkstē- Plinavā. LP, I, 164. 149.

Jociņam bija jānes pašā jaungada naktī kunga ziņas uz otru muižu, otrpus ezera. Jociņš iet, prātīgi turēdamies pa plīno ledu, un nebūt nepamana, ka licis vilks tam pakaļ nāk. Uz reizi tas taču paskatās atpakaļ; bet nu vilks, nemaz nekozdams, nosviež vīreli uz ledu, valsta un mīca, ka ne pabļaut nevar. Beidzot Jociņš sāk tomēr saukt pēc palīdzības ; bet uz katru saucienu vēl pienāk viens vilks klāt. Vilki velk Jociņu šļūteniski, veļ riteniski. Te nabadziņam iešaujas prātā krustu mest un, to darot, vilki acumirklī nozūd.