Ēns dzīvnieka veidā, kas acim redzot aug.

3. Līdaku Jēkabs Liel-Iecavniekos. LP, V, 157, 46; 45.

Viens dzērājs, vēlu naktī mājā iedams, vēlējies : «Kaut gadītos zirgs!» Te - kur bijis, kur ne - zirgs uz ceļa priekšā. Lēcis mugurā. Bet tai pašā acumirklī zirgs aizgājis pa purviem, pa grāvjiem, ka nokūpējis vien. Gan vīrs devis ar savu nūju pa galvu, ka tīri bail meties, bet zirgs to nemaz nejutis. Te pašu laiku gadījies stāvs upes krasts. Tagad vīrs sprucis zirgam zemē, zirgs viens pats ieskrējis upē, tītīdams: «Redzēji, kā tev gāja, redzēji kā tev gāja - tikko nenoslīki!» Vīrs atbildējis: «Redzēji, kā sadevu pa galvu! redzēji, kā sadevu pa galvu!»