Ēns dzīvnieka veidā, kas acim redzot aug.

4. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, I, 148, 125.

Viens vīrs ieraudzījis ceļmalā melnu aunu un iecēlis to ratos. Bet kas par brīnumiem ! Zirgs nespējis vairs aunu pavilkt, cik smags. Vīrs palīdzējis ratus vilkt, bet kā negājis, tā negājis. To redzot tas nogriezis pīlādža rungu un sācis aunu velēt. Auns tūlīt palicis par cilvēku un smējies: «Tata vilka, ka vilka!» Vīrs dusmās sācis smējēju velēt; bet nedabūjis ne labi iesist, ka smējējs pazudis, ka ne jausmas.