9. J. A. Jansons Vandzenē.

Viena sieva gājusi no Akupjiem uz Vandzeni. Ceļalā ieraudzījusi mazu auniņu guļam, paņēmusi zem vilndrānas un žēlojusi: «Ak tu auniņš, nabadziņš nosalis!» Bet tas zem vilndrānas mēdījies pretī: «Jā, auniņš ir nosals, jā!» Sieva zem drānas nu ieraudzījusi lielu ragaini, nometusi to zemē un steigusies prom.