10. J. Atteka no 42 g. v. M. Dukātes Nīcā.

Vienreiz pa ceļu braukusi viena sieva. Braucot viņai līdz skrējis tāds mazs nolijis sunītis. Sievai sunīša iežēlojies un tā paņēmusi to klēpī. Bet sunītis klēpī palicis arvien lielāks un lielāks. Beidzot tas bijis jau tik liels, kā sievai klēpī vairs nebijis rūmes, bet no klēpja izsviest arī vairs nevarējusi. Tad sieva ņēmusi skaitīt dažādus pātarus un tad sunītis arī pazudis no klēpja.