Ēni dažādos veidos.

7. Fricis Pinnis Stūrniekos. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 125, 7.

Stūreniekos viena vecsaimniece bijusi ar vellu labos prātos. Un šī pati ar savu kaimiņieni nevarējusi nemaz satikt - ķircinājusi to uz postu: tad viņa apbūrusi kaimiņienei lopus, ka neēd, tad, ka maz piena dod; jeb arī uzsūtījusi (citiem kaimiņu ļaudim lai) vella garus, kas baida. Tā vienreiz Galeņu māju meita gājusi govis slaukt. Iegājusi kūtī - redz: melns kamols veļas no vienas govs tesmeņa pie otras ; beidzot pārveļas slieksnim pāri un aizripo uz gatves galu. Nu meita tecējusi pakal noskatīties, kur īsti melnais vēlējies aizvelsies. Aiztecējusi gatvē - ierauga, ka no kamola radusies vecā nelaiķa Melgrāviene. Tirpuļi vien nogājuši meitai pa kauliem un tā, ko vien māk - atpakaļ uz istabu. Citām reizēm vella gari atkal esot braukuši ar žagaru vezumiem gar logiem, ka žagari rūtēs dūrušies. Izejot ārā skatīties: neesot nekā.

Tā atkal vienu vakaru esot viens plēsies pa skursteni. Domājuši, ka visu skursteni sagāzīs. Ejot skatīties - ieraugot trīs naglas - pamatīgas naglas bijušas iesistas - tas viss ; paši trokšņotāji, kur palikuši, kur ne.

Atkal citā reizē redzēta maza uguntiņa no Galeņu ābeļu dārza uz Melgrāvju pusi lidinājamies.