Ēni dažādos veidos.

11. A. Mednis Limbažos, Folkloras krātuvē.

Reiz viens Liepiņš gājis pie savas vecās brūtes jūrmalas pusē caur lielu mežu, ap astoņ verstis garu. Tur bijuši daudz pakārti un nokauti cilvēki. Nākamo svētdienu viņam vajadzējis būt kāzām un nu aizgājis vēl pie vecās atvadīties. Dažas verstis pagājušam, viņam sācis raibs kaķis skriet pa priekšu. Liepiņš neko - iet tik uz priekšu un kaķis pēc laika izput. Nu varējis jau redzēt mežam galu. Te izvēlies no meža pāri pa grāvi balts vīstoklis un sācis velties pa priekšu. Liepiņam sameties traki bail, gribējis griezties atpakaļ, bet nav varējis. Vīstoklis bijis mazs bērns; tas pacēlis rokas pret Liepīņu itkā lūgdams. Liepiņš gājis atkal uz priekšu. Vīstoklis vēlies pa priekšu un meža beigās ievēlies mārkā netālu no ceļmalas. Vecā brūte bijusi ļoti bēdīga par to, ka nu Liepiņš viņu atstāj. Otru rītu ejot Liepiņam uz mājām, viņam pa priekšu skrējis mazs putniņš un cilvēka balsī dziedājis: «Tev ilgu mūžu nedzīvot - jo daudz tu meitas krāpis.» Liepiņš apprecējies gan, bet pēc pāris gadiem nomiris.