15. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, I, 147, 122.

Divi meža sargi, vēlu mājā nākdami, izšķiŗas pie krusta ceļa: vienam jāiet pa mežu, otram pa klajumu. Līdz ko nu tas viens mežā labi iegājis, te saceļas viesulis un piecērt šo pie koka. Viesulis tagad aprimst ; bet nu lēna vēsmiņa nones no koka pelēku kamolu un iesviež meža sargam klēpī. Kamols sāk nejauki spiest ; meža sargs bailēs aizmet krustu un, re, kamols paliek par pelnu čupiņu.