24. M. Mālmeistere Nurmuižā.

Klaušu laikos Nurmuižas pilī meitām bijis jāiet piena spaiņi berzt. Cilvēki stāstījuši, ka kukņā spokojas. Gadījusies viena dūšīga meita. Tā kādā rītā agri aiziet uz kukņu, noliekusies pie oglēm pūst uguni. Bet pagriezusies redz melnu muckuli ar spīdīgām acim blakus. «Ko tu te sēdi?» tā uzkliegusi un paķērusi spaini met to spokam. Spainis izšķīst un spoks pa zemi ārā apaļš muckulis, bez kājām, aizvēlies rūkdams.

Pēc kāda gada Stange sēdējis atkal uz beņķa pie baznīcas. Viņam sācis miegs nākt, tādēļ viņš savā nodabā pastaigājās uz Jaunmuižas pusi. Te viņš redz, ka zem Jaunmuižas kalna, grāvī kautkas liels melns kustas. Piegājis tuvāk, redz melnu muckuli ar spīdīgām acim. Izbijies viņš steidzies cik jaudas atpakaļ uz baznīcu. Nosēdies pie baznīcas, ielaidies snaudienā. Te viņš no kāda trokšņa atkal uzmostas un staigā uz priekšu un atpakaļ gar baznīcu. Bet viens viņam uzlec uz muguras. Stange nokrīt pie zemes, grib ar nūju nosist smagumu no muguras, bet trāpa pats sev pa kājām. Pēc tam dabūjis nogulēt slims vairāk kā gadu.