27. P. Šmits no P. Zeltiņas Rīgā.

Lielnieku laikos divi zēni aizgājuši no Rīgas uz leišiem maizes meklēt. Tur vienā mājā prasījuši saimniekam naktsmāju. Saimnieks tos aizvedis uz šķūni, kur tad zēni apgulušies sienā. Kad nu viens pamodies, tad viņš ar roku jutis, ka tam blakus guļ kas spalvains. Viņš pasaucis otram zēnam, kas arī sataustījis to pašu spalvaino. Tad abi klusām izlīduši no šķūņa ārā un skatījušies pa kādu šķirbu iekšā. Tur nu viņi redzējuši, ka pa šķūni staigā kas melns, ne zvērs ne cilvēks, kā ar rokām ko meklēdams. Abi zēni nu aizskrējuši uz istabu un pārgulējuši tur. No rīta viņi izstāstījuši saimniekam, ko viņi pagājušā naktī šķūnī esot redzējuši. Saimnieks nav ticējis un aizgājis nākošu naktī pats uz šķūni gulēt. Bet drīz vien arī viņš sataustījis, ka spalvainais viņam blakus nogulies. Saimnieks nu arī pats no bailēm aizskrējis uz istabu un vairs nav šaubījies par zēnu piedzīvojumu.