32. H. Skujiņa Aumeisteru pag.

Reiz puiši gājuši meitās. Bijusi tumša nakts rudens pusē. Uzreiz pamanījuši purvā mazu uguntiņu. Puiši gājuši uguntiņai klāt, jo domājuši, ka tur nauda kaltējas. Kad puiši gājuši uguntiņai tuvāk, tā atkal palēkusies gabaliņu tālāk. Puiši gājuši ilgi uguntiņai pakaļ, kamēr iegājuši dziļi purvā un sākuši stigt. Bet uguntiņa staigoņā arvienu vēl mirdzējusi.