42. J. Atteka no Ķ. Attekas Nīcā.

Vienu vasaras vakaru nākuši mājā puiši un dažas meitas no dziedāšanas mēģinājuma. Bijis gaišs vakars, redzēt varējuši skaidri. Rokās sadevušies, tie visi gājuši, un piegājuši pie Meļtaka. Tie tāpat visi iebriduši līdz ceļiem ūdenī, lai gan ļoti labi varējuši atšķirt ūdeni no zemes, bet nezin kāpēc iebriduši.