1. P. E. Zalgalē. Balss 1888. g. nr. 40. LP, VII, I, 371, 2.

Par Zalgales baznīcas būvi veci ļaudis stāsta šā. Iesākumā gribējuši baznīcu celt kalnā starp J. un G. mājām, tajā vietā, kur J. māju jaukā kapsēta atrodas. Saveduši arī vajadzīgos akmeņus un citu materiālu un sākuši baznīcu mūrēt. Bet ko pa dienu uzmūrējuši, tas pa nakti pa gaisu aiznests tur, kur tagad baznīca stāv. Te trešajā dienā pēc baznīcas būves sākuma lepna kariete piebraukusi ar astoņiem zirgiem pie kalna. No karietes izkāpis ļoti grezni tērpies kungs un sacījis uz mūrniekiem: «Man ir sapnī parādījies un piekodināts, lai daru jums zināmu, ka vajaga celt baznīcu tur, kur jūsu šeit mūrētais mūris pa nakti aizcelts ! » Pēc tam kungs pazudis. Bet arī jaunajā vietā baznīcas būve nemaz neveikusies un pa dienu uzceltais mūris bijis pa nakti še un te izgrauts. Te kungs atkal parādījies un sacījis, ka baznīcu varēšot netraucēti celt, ja mūrī iemūrēšot kādu jaunavu, jo baznīca prasot upurus. Neko darīt, iemūrējuši arī.

Piezīme. E. Kauķis ir piesūtījis līdzīgu teiku no Litenas par velnu, kas kavējis pili celt (LP, VII, I, 370, 1). Darba kavētāji gan parasti neredzami spēki, kas vēl aizrāda kur baznīca ceļama, ko par velnu gan nestāstītu. Sal. vēl 5. nodaļas trīs pirmās teikas. P. Š.