Ēni neredzami.

2. L - tis Jumurdā, Balss 1889. nr. 23. LP. VII, I, 371, 3.

Pie lielceļa, kas ved no Ērgļiem uz Vec-Piebalgu, pretim Jumurdas muižai, liela sila malā, atrodas mazs uzkalniņš, uz kuŗa kādas 4 vecas liepas un 1 ozols. Šie koki stāv uz šā kalniņa gareni apaļā riņķī. Šo kalniņu sauc par Baznīcas kalniņu jeb par Baznīcas vietu. Vecos laikos šie koki bijuši iestādīti minētā vietā tai nodomā, ka tur baznīca taisāma, arī materiāls jau pievests. Bet kad iesākuši baznīcu celt, tad ko pa dienu uzcēluši, tas pa nakti nojaukts. Kad trešā dienā strādnieki bijuši atkal jo agri pie darba un līdz saules lēktai jau izlabojuši labu daļu nopostītā darba, tad pēc saules lēktas tie ieraudzījuši sev melnu putnu pāri skrejot, kas kliedzis cilvēka balsī: «Ērgļu, Ērgļu baznīca!» To izdzirdējuši, strādnieki likuši darba rīkus pie malas, kamēr materiālu aizveduši uz to vietu, kur melnais putns rādījis. Tur tad netraucēti varējuši baznīcu celt.