9. G. Alūksnē. Balss 1888. g. nr. 23. LP, VII, I, 374, 11.

Šo muižu vāciski nosauc par Marienburgu (Marijas pili). Par Vācu nosaukuma cēloni ir šāda teika. Kad Alūksnes pili sākuši celt, tad biezie mūri arvienu sabrukuši un darbs nemaz nesekmējies. No tam strādnieki nopratuši, ka še cilvēka upuris vajadzīgs. Viņi iemūrējuši dzīvu meitu pils sienā. Mūru celšana tūliņ sākusi veikties. Pili tad iesaukuši iemūrētās meitas vārdā par Marijas pili. Vecie &127;audis vē1 zina stāstīt par pils vīna pagrabiem, naudas šķirstiem, kas glabājoties apakšzemes telpās lielu suņu apsargātas. Daudzi mēģinājuši suņiem dārgumus atņemt, bet velti.

P i e z ī m e. Šo teiku ir stipri sagrozījis Krēsliņu Jānis savās Teikās, prātodams gan par virsaitis, gan par dzelzs vīriem, jeb dzelziniekiem (domāti ir bruņinieki). Meitene bijusi bārenīte, ko «skaistuma dēļ nosauca dievmātes vārdā par Mariju.&127; Krēsliņa teiku ir tomēr uzņēmis arī A. L. P. (V(l. I, 374, 12). P. Š.