10. Īda Sisene no A. Liepiņas Neretā.

Viens lauku puisis saderējis izgulēt visu vasaru klētiņā, kur neviens neesot varējis gulēt. Pirmo nakti uzmodies no briesmīga trokšņa. Uz klētsaugšas ticis spiegts, kliegts, grūzts, rauts. Viņam jau sametušās drusku bailes, bet vē1 neko. Te uzreiz jutis, ka uz kājām sācis velties kas smags, un vēlies arvienu augstāk uz krūtim. Viņš svīdis aukstus baiļu sviedrus. Spēki arī zuduši. Bet tad saņēmies un meties no gultas ārā. Tad palicis viss klusu, un viņš nodomājis, ka sapņojis. Otru nakti gājis atkal gulēt klētiņā. Ap pusnakti atkal kāds sācis briesmīgi trokšņot un kautkas atkal vēlies no kājām uz krūtim. Viņam sācis pietrūkt spēka, un viņš jutis, ka smagums viņu tūlīt nospiedīs. Bet vēl saņēmis pēdējos spēkus un izmeties no gultas. Šoreiz vairs nav palicis klētiņā, bet aizgājis pie meitām.

P i e z ī m e. K. Corbiks no 78 g. v. M. Jukuma Jaunsaules pagastā uzrakstījis teiku, kur kādā Gariņkrogū plkst. 12. naktī «staigāts ar zābakiem» un «rullēts ar veļas ruļļiem.» P. Š.