4. K. Kaufmanis no A. Pureniņa Lindes pag. J. A. Jansona kr.

Reiz vienā vēlā rudenī kāds rijkuris gulējis pa nakti rijā. Varējis būt ap pusnakti, kad tas no kāda trokšņa pamodies. Piepēži viņam kautkas uzkritis uz krūtim. Sācis taustīt - īsta cilvēka roka. Rijkuris nodomājis, ka pārnakšņot ienācis kāds ceļinieks, bet roka atkal uzkritusi. Sācis atkal taustīt: roka, kas roka, bet virspus elkoņa gan nekā nevarējis sataustīt. Vīram jau sācis mesties bail, un tas to atkal nogrūdis. Tikko kā laidies migt, roka atkal uzkritusi. Nu rijkuris to aizsviedis labi tālu. Kad viss apklusis, tas aizdedzināja skalu un tur, kur tas bij aizsviedis savādo roku, tas atradis malkas pagali. Tūliņ rijkuris pagali iesviedis krāsnī. Pagale krāsnī degusi divas dienas sarkani-melnu liesmu.