Ēni nogalināti.

5. Talaša Liepupes (Pernigel) apgb. LP, V, 138, 4b, 19.

Reiz Kīšu ezerā trīs zvejnieki zvejojuši. Uznācis pērkona negaiss. Ilgi ducinājis un spēris taisni ezerā vien. ezerā vien. Beidzot negaiss palicis tik briesmīgs, ka baltas ugunis vien šķīdušas ; zvejnieki sākuši Dievu lūgt. To darot, pamanījuši laivas galā ķēmu. Viens zvejnieks devis ar airi ķēmam pa galvu un iegāzis atpakaļ ūdenī. Tai pašā acumirklī zibins spēris un nospēris ķēmu. Tūliņ negaiss aizvilcies uz citu pusi un spaža saule drīzi spīdējusi atkal.

P i e z ī m e. Pērkons speŗ nevien velnus, bet arī veļus un ēnus. P. Š.