2. J. Simenovs Dolē. Brīvzemnieka Sborņik 83, 67.LP, VII, I, 942, 2.

Vienam cilvēkam naktī bijis jābrauc tādai vietai gaŗām, kur vadātājs vadājis, kā ļaudis runājuši. Un kas nu noticis? Kāds neredzams gars sācis viņu apkārt vadāt - pa priekšu pa laukiem, pēc pa pļavām, vēlāk pa krūmiem un beidzot pa ūdeni. Kad atjēdzies, ka labi vairs nav, tad nokāpis no vezuma, nojūdzis zirgu, piesējis pie vezuma un gaidījis gaismu. Gaismā redzējis, ka atrodas gan pazīstamā apgabalā, bet briesmīga bezdibeņa malā, no kurienes vairs laukā neizkļūtu, ja tur būtu iebraucis.