6. Kārlis Bika Gaujienā. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 945, 8.

Reiz viens naktī braucis uz māju. Tas bijis ziemu. Brauc, brauc - laiks tāds auksts - gribētu taisnāki tikt pa purvu, bet ceļš maz iebraukts, nekur uz priekšu netiek: riņķī vien, riņķī vien visu laiku griežas. Reiz pabrauc krūmam jeb, lūk, tam pazīstamam koka stembam gaŗām, bet atkal pienāk no tās pašas puses otrreiz, trešreiz klāt. Gan krustījies, gan skaitījis lūgšanu - nekā - tā vien izliekas, ka nezin kādā svešā pusē būtu nobraucis. Tik vien, kad tuvējā mājā gailis pēc pusnakts iedziedājies, viņam kā zvīņi no acim nokrituši, redzējis, ka tepat bijis pazīstamā vietā, tikai drusku no īstām sliedēm nomaldījies. Otrreiz pēc pēdām un sliedēm redzējis, ka pa purva gabalu riņķī vien bijis braucis. Tie visi ir vadātāja darbi!