Vadītājs neredzams jeb nenoteiktā veidā.

8. H. Skujiņa no 53 g. v. J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Reiz viens vecis gribēš iet uz māju un sācis neganti maldīties. Tikmē maldījies, kamē danācis pie Zaķu muižas (Aumeisteru pagastā) un nu pats brīnējies, kur tik neredzēti jauka muiža, kādu vē ne savā mūžā nebīš redzēš. Vecis gāš akal. Gāš gāš un akal iznācis pie Zaķu muižas. Gāš vē trešo lāgu un akai atnācis apakaļ vecā vietā. Nu vecis manīš, ka šo vadā, un noskaitīš tēva reizi. Kā noskaitīš, tā tūlī pazinis, ka tā muiža ir Zaķu muiža. Nu vais nelikusies ne tik jauka, ne smuka un bīsi sen pazīstama. Tā, lūk, kādreiz gadās, ka jāstaigā pa pašu nakts vidu! Dažreiz jau gadās pāriet pār ļaunām pēdām un ta ar tūlī sākas vadāšana.