Vadātājs neredzams jeb nenoteiktā veidā.

13. H. Skujiņa no 66 g. v. J. Birģela Aumeisteŗos.

Man reiz pašam bī tā. Nāču no Aumeisterim uz māju vēlu vakarā un kā tiku Vecpodes silīnā, tā sāku neganti maldīties. Toreiz bī pats sniega gurums. Maldījos maldījos un cik vie gāju, tik akal apakaļ vie atnāču pie vienas pašas priedes. Pēdīgi nodomāju: «Uz kuru pusi nu lei iemu, sak', tā kā tā apakaļ vie atnācīšu.» Nu, nosēžos pie priedes un uzpīpēju. Ka nu akal sāku iet, ta tik vē pamanīju un atskārtos, ka ir jau pavisam pazīstama vieta, netālu no Pakalnieša (māja Aumeisteŗu pagastā) robežas. Ka tiku mājā, ta pulkstinc bī pāri pusnaktij. Nu, vadātāš vie jau mani to nakti muldināja !

Rītīnā tik dabūju zināt, ka pagāšo nakti Podes upē (Vijā) noslīcis vienc aumeisteriešu saimnieks. Nu, man jau ar laikam gadījās ap to pašu lugu nākt cau Vecpodes silīnu, ka saimnieks slīka. Sazini nu, bet vadatāš vie jau bī !