Vadātājs neredzams jeb nenoteiktā veidā.

22. J. A. Jansons no 47 g v. M. Zēberga Vandzenē.

Lādzeres ciemā vienam saimniekam uz lauka audzis liels, vecs ozols, kur vadātājs vienmēr maldinājis ļaudis. Reiz tur nomaldījušies kāzinieki. Braukuši, braukuši visu nakti un priecājušies, ka nu jau ceļš paliek arvien labāks, nu būšot uz īstā ceļa. Bet rītam austot ieraudzījuši, ka visu nakti braukuši tik ap ozolu riņķi. Tuvējās mājās atkal visu nakti pavadījuši vienās bailēs, jo dzirdējuši ap veco ozolu pulksteņus skanam un nodomājuši, ka tur spokojas.