23. H. Skujiņa Aumeisteru pag.

Vienai sieviņai bijusi meitene nāburgos par ganu. Sieviņa gājusi viņu apraudzīt. Kad viņa gājusi atpakaļ uz māju, tad jau bijis pavēlu. Saule bijusi jau nogājusi. Kad sieviņa tikusi pie Vārnu pakalnes, tad tai uzreiz priekš acim nolaidusies tāda kā pelēka un bieza migla un sieviņa nekā vairs neredzējusi. Viņa sākusi briesmīgi maldīties, lai gan vieta bijusi jau no bērnu dienām pazīstama. Viņa maldījusies ilgi, ilgi. Tikai ,rīta pusē tikusi mājā.