Vadātājs cilvēka izskatā.

3. Ernsts Klaviņš Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 963,l.

Viens cilvēks braucis no dzirnavām gar lielu kalnu. Te no kalna noskrējis pliks cilvēks un biedējis braucēju visvisādi: lēcis uz vezumu, lēcis no vezuma nost, rāvis zirgu pie kājām, raustījis braucēju pie kājām ; bet šis tikai braucis braucis un nemaz nebijies. Pēdīgi ķēms sacījis: lai tikai braucot šam pakaļ, aizvedīšot pa taisnāko ceļu uz māju, bet viņš nebraucis. Kad nu ne šā, ne tā nevarējis malēju pielabināt, tad ķēms skrējis uz kalnu atpakaļ un - ar galvu pa priekšu - ielīdis kalnā.