9. Krauja Jaun-Rozē. D. Ozoliņa Raganas, Etn. III, 1893. LP, VII, I, 978, 4.

Viens vecs vīrs gājis svētdienas rītā uz upi makšķerēt. Viņš nogājis tai vietā, kur vienreiz viens cits vīrs maldījies. Tur tas ierauga divus meitiešus baltās drēbēs ģērbušos. To nemaz neievērojis, soļojis tālāk. Kad sievietēm tuvojies, tad arī tās sākušas tālāk iet. Kur šās pa priekšu gājušas, tur arī vīrs pakal un tā viņas vīru vadājušas lielu gabalu gan pa ceļiem, gan pa gravām, gan pa mežiem, kamēr kādā gravā piepēži nozudušas. No tā brīža atjēdzies pareizu ceļu staigāt.