13. Silamalas Vaivariņš Inčukalnā. Balss 1891, nr. 36. LP, VII, I, 969, 3.

Reiz Inčukalna Pekas mājas puisis pie Kapara tiltiņa saticis kungu melnās drēbēs un iesācis ar to tērzēt. Kungam līdzās tecējis melns sunītis ar baltām krūtim un aizvien žēli smilkstējis. Puisis, ar kungu runādamies un ar sunīti kairinādamies, nemaz nemanījis, ka kungs novedis viņu no ceļa mežā. Tikai, kad tālumā gaiļi dziedājuši, kungs ar sunīti nozuduši un kalps atskārties, ka atrodas Bloma mājas robežās, Kapara tiltiņa apkaimē, Darves purva biezumos. Citam atkal pie Jaun-Birznieku mājas (vecajā Lēģeru vietā, kur zaldātiem audekla baznīciņa bijusi, kad šoseju taisījuši) parādījušies Mozus, Ārons, Eliāss. Nosēdušies, izrunājušies, gaiļos atkal pazuduši. Bet vīrs pārgājis slims mājā.