14. J. A. Jansons Nogalē.

Rudens vakarā kāds vecs vecītis gājis pa ceļu. Bijis briesmīgs negaiss: pērkons un zibens. Ceļā vecīti panācis viens kungs un viņi sarunādamies nogājuši labu gabalu. Tad svešais uzaicinājis vecīti pārnakšņot pie šā, ko tādā nejaukā laikā tādu gabalu līdz savām mājām kulšoties. Vecītis bijis ar mieru. Kunga mājā un pavardā kūrusies gaiša uguns, abi sasildījušies un saēdušies. Tad kungs sarīkojis vecītim gultu no spilveniem un vecīts drīzi aizmidzis. Bet no rīta atjēdzies tādā dziļā purvā, ka ne ārā izkulties. Nezinājis ar nemaz vairs, uz kuŗu pusi mājas.