16. Naudišnieks Naudītē, Balss 1888. g. nr. 40. LP, VII, I, 971, 1.

Naudīšnieku Liel-Braņķu māju mežā, Vallē; vadātājs allaž maldinājis cilvēkus. Reiz kāds vecs saimnieks tur vai visu nakti gar Zoglītes purviņu samaldījies. Te par laimi vecais iedomājies, ka vadātāju varot redzēt, kad skatoties caur krustis saliktiem īkšķiem un kad tad vadātāju ieraugot, tad šim maldinātāja vara beidzoties. Vecais darījis tā un patiesi redzējis sev pa priekšu ejam lielu, pelēku, kā mākulī tērptu vīru. Pamazām vīrs izklīdis un vecim nu kā zvīņas nokritušas no acim: viņš redzējis, ka atrodas mazajā purviņā, Zoglītes malā, kur jau vakar bija bijis jumta klūdziņas pameklēt.