17. O. Ķida Gulbenē. Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 975, 3.

Reiz ceļiniekam gadījies braukt pa tādu purvu, kur bija māņi. Nu viņš braucis un ieraudzījis piepēži priekšbraucēju. Nekā ļauna nedomādams, braucis tam pakaļ. Bet izbraucies visu cauru nakti - gaismā priekšbraucējs pazudis un nu šis atjēdzies, ka nekur nebija aizbraucis, riņķī vien izbraukājies.

P i e z ī m e. Ļoti līdzīgu teiku ir uzrakstījis J. Siķēns Vecumniekos (Etn. IV, 1894. LP, VII, I, 976, 5). P. Š.