18. Juris Kasparovics no 75 g. v. Anša Landzberga, 1931.g.Skrundas pagastā.

Kaupiņu māju saimnieks Verlums gājis vienreiz naktī mājās no kroga un bijis ļoti noguris. Viņš pie sevis pārdomājis: «Kaut mani kāds pavestu ! » Te uzreiz viņš dzird zvaniņus skanam un kādu braucēju tuvojamies. Kad braucējs bijis piebraucis pie Verluma, viņš uzsaucis: «Verlum, sēdi nu manos ratos!»

Verlums iesēdies ratos un abi braukuši. Te - kur gadās, kur ne - Verlums ar otru braucēju upē iekšā, bet braucējs pazudis. Verlums samircis izrāpies no upes un gājis atkal tālāk. Verlums dzird atkal pulkstenīti skanam un kādu braucēju tuvojamies. Kad braucējs piebraucis pie Verluma, viņš uzsaucis: «Verlum, sēdi nu manos ratos!»

Verlums iesēdies ratos un abi braukuši, bet atkal kādā upē iekšā un braucējs nozūd. Verlums izrāpies cauri gluži slapjš no upes un gājis kājām uz māju pusi.

Tā Verlums mocījies līdz rītam. Tikai kad uzaususi gaisma, viņš aizgājis mājās.